Ne šūpulī greznā

Ne šūpulī greznā Viņš varēja migt
Uz siena bij silītē galviņu likt
Vien zvaigžņu pulks debesīs mirdzēja zvīļš
Un vēstīja ļaudīm: Viņš Dieva Dēls mīļš

Un gaišums bij kūtī, kur Bērniņš šis dus
Pat lopiņiem pretī Viņš smaidīja kluss
Vai, Jēzu, par Tevi ir mīļāks vēl kāds?
Pie gultiņas manas no debesīm nāc!

Es ticu Tev, Jēzu, nāc sirsniņā man
Un paliec tur vienmer lai tavs vārds tur skan
Un svētī , kungs, bērnus kas tavi grib but
Ņem, līdz’ sev uz mājām Ļauj svētlaimi gūt